Kas ir KRIOSAUNA?
Kriosauna ir vispārējās terapijas komplekss ar visa ķermeņa īslaicīgu, bet ekstremālu atdzesēšanu: procedūra notiek 2 līdz 3 minūtes iegremdējoties sausos aukstuma tvaikos temperatūrā no mīnus 130 līdz 160 ºC. Mākslīgi radītā aukstuma ietekmē temperatūra ādas virsmā pazeminās līdz nullei / mīnus 2 grādiem. Šādos apstākļos organismā sākas ārstnieciskam efektam nepieciešamie procesi: asinsrite kļūst intensīvāka, kas atstāj labvēlīgu ietekmi uz visu cilvēka orgānu apgādi ar skābekli un barības vielām, no organisma aktīvāk tiek izvadīti kaitīgie vielmaiņas galaprodukti.
Kā notiek krioterapijas procedūra?
Procedūra notiek atvērtā, vertikālā kabīnē, līdz plecu zonai iegremdējoties sausos, vēsos tvaikos. Tā kā tvaiki ir sausi, aukstums skar tikai ādas virskārtu un organismam nekaitē.
Cik bieži apmeklēt kriosaunu?
Profilaktiski ieteicams krioprocedūras apmeklēt 1 līdz 2 reizes gadā. Ikdienas slodzes apstākļos ieteicamai procedūru kurss ir no 10 līdz 15 reizēm ar apmeklējumu biežumu divas trīs reizes nedēļā.
Kad labāk apmeklēt kriosaunu – pirms vai pēc treniņa?
Apmeklējot kriosaunu pirms fiziskā treniņa, tas pozitīvi ietekmē fizisko izturību treniņa laikā, kā arī pastiprināti veicina uzkrātās enerģijas un tauku šūnu dedzināšanu. Savukārt, izmantojot kriosaunu pēc treniņa, ķermenis tiek atbrīvots no fiziskā un emocionālā sasprindzinājuma, kā arī tiek mazināta sāpju sajūta muskuļos.
Vai kriosaunu var apmeklēt arī bērni?
Kriosaunas apmeklējumam nav vecuma ierobežojumu. Kriosaunu var apmeklēt kā bērni, tā vecāka gada gājuma cilvēki. Bērniem kriosaunas apmeklējuma laiks ir no 1,50 līdz 2 min.
Kas jāņem līdzi apmeklējot kriosaunu?
Pirms saunas apmeklējuma tiek izsniegtas zeķes, vilnas zābaciņi un pleds, kurā ietīties pēc procedūras. Sievietes kriosaunas kabīnē procedūras laikā var atrasties apakšveļā (vēlams kokvilnas) vai arī bez tās, savukārt vīrieši procedūru apmeklē apakšveļā (vēlams kokvilnas).
Kā radusies kriosauna?
Aukstuma pielietošana ārstnieciskos nolūkos ir zināma jau no antīkiem laikiem un auksta ūdens un ledus ārstnieciskās iedarbības pieminēšana skaistuma un aktīvi ilga mūža pagarināšanai, kā arī pretsāpju un pretiekaisuma efekta pieminēšana, sastopama vēl Hipokrāta un Avicenas darbos. Aukstumārstēšanas tradīcijas atrada savu turpinājumu un attīstību turpmākajos medicīnas attīstības etapos (Celsijs, Halēns, Virhovs, Samoilovičs, Pirogovs u.c.) Vairāk nekā pirms 100 gadiem vācu zinātnieks, mācītājs P.Kneips, ielēca ledainā Dunajā, lai izārstētos no plaušu karsoņa, pierādīja pats uz sevis, ka pašu smagāko slimību var pieveikt, pateicoties pašizārstēšanās spēku stimulēšanai. Vēlāk viņš attīstīja rūdīšanās un siltumārstēšanās sistēmu tā, ka tā arī šodien ir mūsdienu medicīnas sastāvdaļa. Metodi nosauca par „Krioterapiju” no grieķu valodas „krio” – ledus.
Pirmos zinātnieciskos darbus krioterapijas jomā sāka veikt Japānā aptuveni pirms 50 gadiem. Zinātniekam Tosimo Jamaučhi no uzlecošās Saules valsts bija nepieciešams atrisināt samērā sarežģītu uzdevumu – atrast iespēju atjaunot kustīgumu, samazināt sāpes locītavās un uzlabot slimnieku kopējo pašsajūtu. Risinājums tika atrasts- sasniegt cerēto mērķi palīdzēja šķidrā slāpekļa un gaisa tvaiku maisījums no – 130 līdz – 160 grādiem. Tas izraisīja īstu revolūciju krioterapijas jomā. Tosimo Jamaučhi darbu rezultāti runā paši par sevi. Aptuveni 80% pacientu gandrīz pilnībā tika vaļā no sāpēm un atgriezās pie pilnvērtīgas dzīves.
Pirmo reizi Tosimo Jamaučhi paziņoja par savu metodi 1979.gadā reimatoloģijas kongresā Vīzbādenē (Wiesbaden/ Vācija). Pēc dabas praktiskie vācieši, kuru ārstēšanās tradīcijas ar aukstumu bija nesatricināmas, ātri uztvēra loģiku un šīs idejas klīnisko jēgu. Un jau 1984.gadā profesora R. Frīke klīnikā sāka strādāt krioterapijas modulis, veicot 100 procedūras dienā. Uz šodienu Rietumeiropā pastāv vairāk, nekā 400 kriomedicīnas centru, kur miljoniem cilvēku ir iespēja saņemt ārstnieciskās atveseļošanās procedūras.